Pie mums Jūs varat pasūtīt

Sākot no 1200 EUR uguņošanas brīvā dabā:

• Pilsētas vai pagasta svētkiem
• Kāzām
• Savai vai draugu jubilejai
• Veikalu svinīgai atvēršanai
• Prezentācijām
• Sporta spēlēm
• Brīvdabas izrādēm
• Ziemassvētku ballēm
• Barokālās uguņošanas
• Uzrakstus, logo no krāsainām figūrsvecēm.

Visos pirotehnikas tirdzniecības veikalos ir iespējams iegādāties un pašiem izveidot savus salūtus sākot no 5 EUR.

Mums ir arī ar hēliju pildīti baloni, ūdens laternas un debess laternas.
 

Mūsu materiāli ir tikuši izmantoti šādos pasākumos:

• Latvijas skolu Ziemas Olimpiskais festivālā 2018. gadā
• Jaunā gada salūtos Ogrē 2010. - 2018. gads
• Ogres pilsētas svētkos 2010. - 2018. gads
• Ķeguma pilsētas svētkos 2013. - 2018. gads
• Baldones pilsētas svētkos 2017. - 2018. gads
• Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā Jelgavā 2013. - 2018. gads
• Pļaviņu novada svētkos 2017. gadā
• 18. novembra svinībās Mālpilī 2017. - 2018. gads
• Kokneses pilsētas svētkos 2014. - 2017. gads
• Jaunā gada salūtā Ikšķilē 2017. gadā
• 18. novembra svētku salūtā Lielvārdē 2018. gadā
• Latvijas televīzijas 50 gadu jubilejā
• Biznesa augstskolas „Turība” Ziemassvētku ballē
• Latvijas atlases Eirovīzijā 2003. - 2004. gads
• „LATTELECOM” sporta spēlēs
• Stockmann veikala atvēršanā
• Rietumu Bankas 10 gadu jubilejā
• Hansabankas 10 gadu jubilejā
• Cēsu pilsētas svētkos
• Specefekti izrādēs (Nacionālajā teātrī, Dailes teātrī, Krievu drāmas teātrī un Latvijas Nacionālajā Operā)
• Cēsu pilsētas ūdensstrūklakas atklāšanā
• LIDO 2000 millenium
• Ziemeļvalstu studentu dziesmu un deju svētkos
• 18. novembra svētkos Rīgā

Ieskats dažos mūsu salūtos:

Salūts

18. novembra svētku salūts Ogrē 18.11.2018.

 

 

Salūts 1500 Eur.

18. novembra svētku salūts Ogrē 18.11.2017.

Salūts 2500 Eur.

18. novembra svētku salūts Ogrē 18.11.2016.

Salūts 2000 Eur.

Ogres pilsētas svētku salūts 04.09.2016.

Salūts 2500 Eur.

Kāzu salūts Vērmanes dārzā

 

 

 

 

Jūs vēlaties noorganizēt korporatīvo vai publisko pasākumu interesantāku, privāto ballīti jautrāku, bērnu vai savu dzimšanas dienu atraktīvāku, skolas klases vakaru atjautīgāku, bērnudārza izlaidumu neierastāku, kāzu svinību otro dienu dzīvāku, veco ļaužu pansionāta ikdienu savādāku, tad mēs Jums sniedzam ideju... Iznomājiet lielās koka spēles.

WWW.LIELASKOKASPELES.LV

 

Pirotehnikas vēsture.

Atklājums austrumos

Caur daudzām nācijām nācis šis izgudrojums. Vairākums vēsturnieku piekrīt tam, ka ķīnieši izgudrojuši pirotehniku 9.gs., kad viņi atklāj kā taisīt šaujampulveri. Stāsts ir tāds, kad ķīniešu pavāram sanāca sajaukt trīs virtuvē visbiežāk lietojamās lietas- potassium nitrate (tā ir viela, kas tiek lietota taisot sērkociņus un uguņošanu) sulfur (tas ir dzeltens ķīmisks elements, kam ir spēcīga smarža un tiek lietots medicīnā kā arī uguņošanai), charcoal (tā ir melna viela - ogle).

Šis pavārs pamanīja, ka aizdedzinot šīs kopā sajauktās vielas tās ir viegli uzliesmojošas. Vēl pavārs atklāja to, ja šīs pašas sastāvdaļas tiktu savienotas citā kombinācijā, veidojas sprādziens nevis uzliesmojums, šī eksplozija izveidoja skaļu troksni, kura būtu ļoti piemērota, lai atbaidītu garus, kāzu svinībām, atzīmētu kauju uzvaras kā arī jaunā gada sākumu.

Vēl vienu uguņošanas vēstures versiju atklāj Taoistu mūki ar savu atklājumu Tālajos austrumos apmēram 1000 gadus atpakaļ. Šie, tā laika zinātnieki, meklēja nemirstības un mūžīgās dzīves eleksīru. Eksperimenta rezultātā, Taoistu mūki atklāja, ka šī mikstūra no potassium nitrate, sulfur un charcoal kopā savienota negaidīti eksplodē radot lielisku savienojumu no gaismas, trokšņa un dūmiem. To atklājuši mūki sastāvdaļas sapildīja bambusa trubās, aiztaisīja abus galus un pievienoja auklu aizdedzināšanai.

 

Izaugsme Rietumos

Itālis Marko Polo, savos ceļojumos uz Tālajiem Austrumiem, starp daudzajām un neparastajām lietām mājās atveda melnu pulveri, kurš kļuva par neatņtemamu sastāvdaļu Itāļu izklaidēs, svinībās tas ir uguņošanās.

Uguņošana tika izmantota arī, lai nosvinētu militāras uzvaras. Drīz vien šīs uguņošanas tika arvien vairāk un vairāk izmantotas izklaides pasākumiem, karaliskās ģimenes Eiropā sacentās par savas idejas novešanu līdz skatuvei arvien vairāk izmantojot uguņošanu karaļu un karalieņu kronācijās, kristībās un kāzās.

Krievijas Caram Pēterim Lielajam bija tradīcija taisīt uguņošanas pasākumus, sagaidot Jauno Gadu. Karalis Luijs XIV bija slavens ar savām lielajām uguņošanām Versaļas dārzos. Itālija un Vācija tika izceltas kā divas līderes uguņošanas izrādēs no 16.gs. līdz 18.gs.

 

Muzikālā uguņošana

Ap 18.gs. mūzika tika izmantota uguņošanas izrādēs. Viena no slavenākajām performancēm notika Londonā, Anglijā, lai nosvinētu miera līguma parakstīšanu. Simfoniju, Mūzika Karaliskajai Uguņošanai, sacerēja angļu komponists Džordžš Frīdrihs Handels,speciāli šim notikumam.

Modernās uguņošanas ar mūziku, izgudroja Francūži Kannās 1960. gadā. Viņi bija pirmie, kuri pieskaņoja mūziku uguņošanai ar krizantēmu eksplozijām un romiešu svecēm. Nezināmu iemeslu dēļ šāda veida uguņošana pazuda uz 25 gadiem. Tad 1985. gadā mūzikālā uguņošana parādījās no jauna ar iespaidīgu stilu, kurš parādījās nacionālajā uguņošans konkursā Montreālā, Kvebekā.